Ziedu vilnis pie Latgales mākslas un amatniecības centra, kā tradīcija aizsākās 2004. gadā, Līvānu pilsētas svētku ietvaros. Ziedu viļņa tapšanā iesaistījās visi Līvānu novada iedzīvotāji, kuri konkrētās dienās tika aicināti dāvināt ziedus savai pilsētai, kas profesionālu floristu vadībā pārtapa par oriģinālām, tematiskām ziedu skulptūrām un kompozīcijām. Tradīcija turpinājās līdz 2010. gadā ideja attīstījās un ziedu kompozīcijas pie Latgales mākslas un amatniecības centra, par noteiktu tēmu, ar saviem atnestajiem ziediem, veidoja ikviena Līvānu novada organizācija, uzņēmums, draugu, kaimiņu kompānija vai arī katrs individuāli. Tradīcija turpinās līdz šim brīdim.

Ziedu vilnis 2012. gada 20. jūlijā

Ziedu vilnis pie Latgales mākslas un amatniecības centra, kā tradīcija aizsākās 2004. gadā, Līvānu pilsētas svētku ietvaros. Ziedu viļņa tapšanā iesaistījās visi Līvānu novada iedzīvotāji, kuri konkrētās dienās tika aicināti dāvināt ziedus savai pilsētai, kas profesionālu floristu vadībā pārtapa par oriģinālām, tematiskām ziedu skulptūrām un kompozīcijām. Tradīcija turpinājās līdz 2010. gadā ideja attīstījās un ziedu kompozīcijas pie Latgales mākslas un amatniecības centra, par noteiktu tēmu, ar saviem atnestajiem ziediem, veidoja ikviena Līvānu novada organizācija, uzņēmums, draugu, kaimiņu kompānija vai arī katrs individuāli. Tradīcija turpinās līdz šim brīdim.

Ziedu vilnis 2011. gada 23. jūlijā

Ziedu vilnis pie Latgales mākslas un amatniecības centra, kā tradīcija aizsākās 2004. gadā, Līvānu pilsētas svētku ietvaros. Ziedu viļņa tapšanā iesaistījās visi Līvānu novada iedzīvotāji, kuri konkrētās dienās tika aicināti dāvināt ziedus savai pilsētai, kas profesionālu floristu vadībā pārtapa par oriģinālām, tematiskām ziedu skulptūrām un kompozīcijām. Tradīcija turpinājās līdz 2010. gadā ideja attīstījās un ziedu kompozīcijas pie Latgales mākslas un amatniecības centra, par noteiktu tēmu, ar saviem atnestajiem ziediem, veidoja ikviena Līvānu novada organizācija, uzņēmums, draugu, kaimiņu kompānija vai arī katrs individuāli. Tradīcija turpinās līdz šim brīdim.

Ziedu vilnis 2010. gada 24. jūlijā

Ziedu vilnis pie Latgales mākslas un amatniecības centra, kā tradīcija aizsākās 2004. gadā, Līvānu pilsētas svētku ietvaros. Ziedu viļņa tapšanā iesaistījās visi Līvānu novada iedzīvotāji, kuri konkrētās dienās tika aicināti dāvināt ziedus savai pilsētai, kas profesionālu floristu vadībā pārtapa par oriģinālām, tematiskām ziedu skulptūrām un kompozīcijām. Tradīcija turpinājās līdz 2010. gadā ideja attīstījās un ziedu kompozīcijas pie Latgales mākslas un amatniecības centra, par noteiktu tēmu, ar saviem atnestajiem ziediem, veidoja ikviena Līvānu novada organizācija, uzņēmums, draugu, kaimiņu kompānija vai arī katrs individuāli. Tradīcija turpinās līdz šim brīdim.

Ziedu vilnis 2009. gada 30. maijā "Vārti vaļā vasarai"

Ziedu vilnis pie Latgales mākslas un amatniecības centra, kā tradīcija aizsākās 2004. gadā, Līvānu pilsētas svētku ietvaros. Ziedu viļņa tapšanā iesaistījās visi Līvānu novada iedzīvotāji, kuri konkrētās dienās tika aicināti dāvināt ziedus savai pilsētai, kas profesionālu floristu vadībā pārtapa par oriģinālām, tematiskām ziedu skulptūrām un kompozīcijām. Tradīcija turpinājās līdz 2010. gadā ideja attīstījās un ziedu kompozīcijas pie Latgales mākslas un amatniecības centra, par noteiktu tēmu, ar saviem atnestajiem ziediem, veidoja ikviena Līvānu novada organizācija, uzņēmums, draugu, kaimiņu kompānija vai arī katrs individuāli. Tradīcija turpinās līdz šim brīdim.

Ziedu vilnis 2008. gada 28. jūnijā

Ziedu vilnis pie Latgales mākslas un amatniecības centra, kā tradīcija aizsākās 2004. gadā, Līvānu pilsētas svētku ietvaros. Ziedu viļņa tapšanā iesaistījās visi Līvānu novada iedzīvotāji, kuri konkrētās dienās tika aicināti dāvināt ziedus savai pilsētai, kas profesionālu floristu vadībā pārtapa par oriģinālām, tematiskām ziedu skulptūrām un kompozīcijām. Tradīcija turpinājās līdz 2010. gadā ideja attīstījās un ziedu kompozīcijas pie Latgales mākslas un amatniecības centra, par noteiktu tēmu, ar saviem atnestajiem ziediem, veidoja ikviena Līvānu novada organizācija, uzņēmums, draugu, kaimiņu kompānija vai arī katrs individuāli. Tradīcija turpinās līdz šim brīdim.

Ziedu vilnis 2007. gada 14. jūlijā

Ziedu vilnis pie Latgales mākslas un amatniecības centra, kā tradīcija aizsākās 2004. gadā, Līvānu pilsētas svētku ietvaros. Ziedu viļņa tapšanā iesaistījās visi Līvānu novada iedzīvotāji, kuri konkrētās dienās tika aicināti dāvināt ziedus savai pilsētai, kas profesionālu floristu vadībā pārtapa par oriģinālām, tematiskām ziedu skulptūrām un kompozīcijām. Tradīcija turpinājās līdz 2010. gadā ideja attīstījās un ziedu kompozīcijas pie Latgales mākslas un amatniecības centra, par noteiktu tēmu, ar saviem atnestajiem ziediem, veidoja ikviena Līvānu novada organizācija, uzņēmums, draugu, kaimiņu kompānija vai arī katrs individuāli. Tradīcija turpinās līdz šim brīdim.

Ziedu vilnis 2006. gada 8. jūlijā

Ziedu vilnis pie Latgales mākslas un amatniecības centra, kā tradīcija aizsākās 2004. gadā, Līvānu pilsētas svētku ietvaros. Ziedu viļņa tapšanā iesaistījās visi Līvānu novada iedzīvotāji, kuri konkrētās dienās tika aicināti dāvināt ziedus savai pilsētai, kas profesionālu floristu vadībā pārtapa par oriģinālām, tematiskām ziedu skulptūrām un kompozīcijām. Tradīcija turpinājās līdz 2010. gadā ideja attīstījās un ziedu kompozīcijas pie Latgales mākslas un amatniecības centra, par noteiktu tēmu, ar saviem atnestajiem ziediem, veidoja ikviena Līvānu novada organizācija, uzņēmums, draugu, kaimiņu kompānija vai arī katrs individuāli. Tradīcija turpinās līdz šim brīdim.

Ziedu vilnis 2005. gada 4. jūnijā

Ziedu vilnis pie Latgales mākslas un amatniecības centra, kā tradīcija aizsākās 2004. gadā, Līvānu pilsētas svētku ietvaros. Ziedu viļņa tapšanā iesaistījās visi Līvānu novada iedzīvotāji, kuri konkrētās dienās tika aicināti dāvināt ziedus savai pilsētai, kas profesionālu floristu vadībā pārtapa par oriģinālām, tematiskām ziedu skulptūrām un kompozīcijām. Tradīcija turpinājās līdz 2010. gadā ideja attīstījās un ziedu kompozīcijas pie Latgales mākslas un amatniecības centra, par noteiktu tēmu, ar saviem atnestajiem ziediem, veidoja ikviena Līvānu novada organizācija, uzņēmums, draugu, kaimiņu kompānija vai arī katrs individuāli. Tradīcija turpinās līdz šim brīdim.

Ziedu vilnis 2004. gada 17. jūlijā

 

 

„Sniega skulptūru plenēra 2011” tēma bija „Sarunas par un ap sniegu”. Kopumā 2011. gadā tika sapresētas aptuveni 15 sniega formas, no kurām vietējie Līvānu mākslinieki un radoši cilvēki arī no citām Latvijas pislētām vienas dienas laikā veidoja skatāmas sniega skulptūras.

 

 

Pēdējo gadu laikā ziemas mēneši nebija labvēlīgi Latgales mākslas un amatniecības centra ieviestajai tradīcijai veidot sniega skulptūras, taču 2010. gads kliedēja šīs bažas un atnāca ar baltām sniega kupenām un pamatīgu salu. Tāpēc 2010. gadā „Sniega skulptūru plenērs” norisinājās jau piekto gadu un ap sevi pulcēja bērnus un jauniešus, profesionālus māksliniekus un vienkārši radošus cilvēkus, kas no sapresētām sniega kaudzēm, izveidoja aptuveni 30 sniega skulptūras.

"Sniega skulptūru plenērs 2008" NENOTIKA sniega neesamības dēļ. Ņemot vērā 2008. gada rūgto pieredzi, "Sniega skulptūru plenērs 2009" tika organizēts spontāni, jau brīdī, kad uzsniga pirmais paliekošais sniegs.

„Sniega skulptūru plenērs 2007” tika organizēts ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Projekta rezultātā tika izveidots sniega skulptūru dārzsvisapkārt Latgales mākslas un amatniecības centram. Plenērā divu dienu laikā, aptuveni 50 cilvēku sastāvā tika izveidotas 40 sniega skulptūras, kuras pirmās dienas vakarā, skanot fona mūzikai tika izgaismotas ar speciāli iegādātiem prožektoriem. Lai izveidotu sniega skulptūras dalībnieki darbu sāka jau no agra rīta un strādāja līdz pat vēlam vakaram. 2007. gada plenērā piedalījās mākslinieki arī no Līvānu sadraudzības pilsētas Ukmerģes Lietuvā.

2006. gada sniega skulptūru plenērā, blakus vietējiem novada iedzīvotājiem sniega skulptūras veidoja jau arī profesionāli mākslinieki no Rēzeknes, Daugavpils un Līvāniem. Izskanot informācijai masu saziņas līdzekļos par neparasto plenēru un iespēju darboties ar sniegu, interesi izrādīja arī mākslinieki no citiem Latvijas reģioniem un arī no citām pasaules valstīm, piemēram, kaimiņvalsts Lietuvas.

2005. gadā radās tradīcija kopīgi veidot sniega skulptūras, jo kādā ziemas rītā pie Latgales mākslas un amatniecības centra, cilvēki pēc savas iniciatīvas bija izveidojuši pāris interesantas sniega figūras, kas kalpoja par pamudinājumu jaunai, Latgales pusē vēl neapgūtai tradīcijai – kopīga sniega skulptūru veidošana. 2005. gada plenērā piedalījās 43 cilvēki, no kuriem lielākā daļa bija vietējie Līvānu novada iedzīvotāji un mākslinieki ar savām ģimenēm, radiem un draugiem.

Gadu no gada Latgales mākslas un amatniecības centrā iemirdzas dažādas, netradicionāli rotātas Ziemassvētku egles. 2011. gada decembrī Ziemassvētku egle tika rotāta ar pašceptām piparkūkām. Cept un dekorēt piparkūkas ar savu īpašo smaržu, garšu, formu un noformējumu tika aicināti visi Līvānu novada iedzīvotāji, privātie uzņēmumi, kā arī valsts iestādes kolektīvi. Pateicoties lielajai atsaucībai atklāšanas brīdī Ziemassvētku eglē tika iekārtas gandrīz 300 saldi smaržojošas piparkūkas.
Pirms egles rotāšanas tika organizētas arī piparkūku dekorēšanas radošās darbnīcas, tāpat piparkūku sirdis dekorēt, vietējā labdarības projekta ietvaros, bija sanākuši arī Līvānu novada deputāti.

 

Latgales mākslas un amatniecības centrs, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam, 2009. gada decembra sākumā rīkoja radošās darbnīcas, kuru laikā, ikvienam interesentam bez maksas tika dota iespēja mācīties izgatavot latviešu tradicionālos rotājumus – puzurus, no salmiem, niedrēm un citiem dabīgiem materiāliem. Puzuru veidošanas mākslu mācīja profesionāli meistari: lektore Māra Kuplā (Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja speciāliste), lektore Lilita Peiseniece (TLMS "Dubna" dalībniece), lektors Pēteris Prikulis (puzuru meistars). Pateicoties cilvēku atsaucībai, kopā tika izveidoti vairāki desmiti dažāda lieluma un izpildījuma puzuru, kas rotāja Latgales mākslas un amatniecības centra Ziemassvētku egli, līdzās profesionāla puzuru meistara Pētera Prikuļa, elpu aizraujoša izmēra un izpildījuma izstādes puzuriem.

Latgales mākslas un amatniecības centrs sadarbībā ar atsaucīgiem Līvānu novada iedzīvotājiem, jau piekto gadu pēc kārtas, savu Ziemassvētku egli rotā netradicionāli – veidojot savdabīgu tematisku noformējumu. Šogad Ziemassvētku egle, pateicoties Līvānu novada adītājām, tika rotāta ar krāšņiem adītiem zeķu pāriem. Kopā atsaucās 33 Līvānu novada adītājas, kas bija saadījušas 155 pārus adītu zeķu.

Adītu zeķu pāru autores:

• Emīlija Pastare;
• Jūlija Guseval;
• Leontīne Siņicina;
• Regīna Jezupenoka;
• Maija Kulakova;
  
• Elizabete Cimare;
• Anna Šķelta;
• Anna Bikauniece;
• Valentīna Vigule;
• Sandra Vigule;
• Dzidra Ceple;
• Inese Valaine;
• Anna Kuzņecova;
• Janīna Pupiņa;
• Rita Teilāne;
• Antoņina Zarāne;
• Silvija Lojāne;
• Inese Butlere;
• Albīna Malahovska;
• Ligija Ošāne;
• Valija Vēvere;
• Bernadete Vucena;
• Antonija Vucena;
• Žanna Vilcāne;
• Stasija Lipska;
• Inese Čečis;
• Dina Krēsliņa;
• Madara Vuškārniece;
• Natālija Vuškārniece;
• Aija Skarbiniece;
• Jersikas pamatskolas skolēni;
• Ginta Mališeva;
• Antoņina Āriņa;
• Inese Šilova.

2006. gada 29. decembrī, plkst. 13:00, Līvānu novada domes Latgales mākslas un amatniecības centrā, Līvānos tika izņemta un mērīta rekordgara tautiskā josta, kura tika austa pusgadu – no jūnija līdz pat decembra mēnesim, kā dāvana Līvānu pilsētai 80 gadu jubilejā.

Jostas garums pārsniedza sākumā iecerēto garumu, 80 metru vietā tika izausti 94 m un 43 cm. Pasākuma laikā josta tika mērīta arī senajās garuma mērvienībās – pēdās un olektīs, kopā tika izmērītas 296 pēdas un 174 olektis. Jostai nebija noteikta rakstu zīmējuma, tāpēc ikkatram meistaram bija iespēja ar laba vēlējumiem ielikt daļu no sevis un savas meistarības un kopumā jostā ir vairāk nekā 20 dažādi raksti

Fiksējot jauno Latvijas sasniegumu tika godinātas 13 audējas, kuras atrada laiku un vēlēšanos piedalīties tik neparastas idejas realizēšanā.

Rekordgaro jostu auda:

• Maija Kulakova;
• Inese Valaine;
• Dzidra Ceple;
• Solvita Cīrule;
• Līga Eiduka;
• Silvija Lojāne;
• Lilita Peiseniece;
• Janīna Pupiņa;
• Rita Teilāne;
• Sandra Vigule;
• Madara Vuškārniece;
• Natālija Vuškārniece;
• Antoņina Zarāne.

Josta ir apskatāma Līvānu novada Latgales mākslas un amatniecības centra ekspozīciju zālē arī šodien.

Latgales podniecības sākotne meklējama vēl arheoloģiskajos slāņos. Tās tradīcijas vēsture aptver vairāk nekā četrus gadu tūkstošus ilgu laika periodu.

Keramikas izstādē "Svečturis Latgales keramikā", kas bija apskatāma no 2007. gada 6. decembra līdz 2008. gada 5. janvārim Latgales mākslas un amatniecības centra izstāžu zālē, bija skatāma darbu daudzveidība  gan attiecībā uz materiāla apstrādes tehnikas paņēmieniem, gan - stilistiskām īpatnībām.

Kā izstādes akcents tiek piedāvāts Latgales svečturis, kas uzskatīts par novada podnieku radošā brieduma un meistarības apliecinājumu. Svečturi ir apmēros un dekoratīvajā izteiksmē savdabīgākie Latgales keramikas darinājumi, kuros atspoguļojas gadsimtu gaitā izkoptās tradīcijas.

"Latgales svečturis ir viena no sarežģītākajām keramikas formām, kas prasa no autora īpašu meistarību, fantāziju un formas izjūtu. Šķiet, ka Latgalē nav divu vienādu svečturu, tāpat kā dabā nav divu vienādu koku. Latgales svečturis ir kā Pasaules koks, kura zaros dzied ugunsputni, tie ir kā mazas māla baznīcas, kas ar savām smailēm savieno Zemi un Debesis, kvēpinot sveču lūgšanas Visuaugstajam.."

Anna Rancāne

Izstādē piedalījās:

• Aiga Dātava;
• Josifs Dibaņins;
• Pēteris Gailums;
• Juris Krompāns;
• Ligita Pakne;
• Valentīns Petjko;
• Uģis Puzulis;
• Marija Saikovska;
• Jānis Saikovskis;
• Antons Ušpelis;
• Ilmārs Vecelis;
• Staņislavs Viļums;
• Anatolijs Vituškins;
• Jānis Voguls;
• Māris Voguls;
• Lilija Zeiļa.

    Latgales mākslas un amatniecības centrs arī šogad izsludināja akciju, kuras laikā aicināja visas gan Līvānu novada, gan attālāk dzīvojošas rokdarbnieces tamborēt vai adīt sniegpārslas Centra Ziemassvētku egles rotāšanai. Visu 2008. gada novembra mēnesi rokdarbnieces veda un nesa savas, senāk vai nupat, kā tapušās sedziņas un sniegpārslas. Bija vērojama tik pat liela atsaucība, kā pagājušajā 2007. gadā, un 21 rokdarbniece kopā iesniedza 300 lielākas vai mazākas, baltas, sudrabainas, ar vai bez pērlēm - sedziņas un sniegpārslas, kuras 2008. gadā krāšņoja Latgales mākslas un amatniecības centra īpaši kuplo egli ekspozīciju zālē.

Izstādē ar sedziņām un sniegpārslām piedalījās:

• Bernadeta Vucena,
• Anna Šķelta,
• Regīna Jezupenoka,
• Silvija Lojāne,
• Madara Vuškārniece,
• Albīna Malahovska,
• Dina Krēsliņa,
• Līga Eiduka,
• Ausma Peiseniece,
• Bērnu Jauniešu Centrs - rokdarbu pulciņa audzēkņi,
• Maija Kulakova,
• Rita Teilāne,
• Iveta Kārkle,
• Anna Kuzņecova,
• Ieva Valaine,
• Inese Valaine,
• Dzidra Ceple,
• Janīna Pupiņa,
• Inese Čečis,
• Ligija Ošāne,
• Sandra Vigule

 

 

    Latgales mākslas un amatniecības centrs izsludināja akciju, kuras laikā aicināja visas gan Līvānu novada, gan attālāk dzīvojošas adītājas adīt cimdus kopīgai cimdu izstādei. Visu 2007. gada novembra mēneša nogali un decembra sākumu adītājas veda un nesa savus, senāk vai nupat, kā tapušos cimdu pārus. Bija vērojama neticēti liela atsaucība, un 23 adītājas kopā iesniedza 138 cimdu pārus, kuri 2007. gadā krāšņoja Latgales mākslas un amatniecības centra 7 m augsto egli ekspozīciju zālē.

Izstādē ar cimdiem piedalījās:

• Regīna Jezupenoka,
  
• Antoņina Āriņa,
  
• Franciska Znutiņa,
  
• Maija Kulakova,
  
• Anna Dzene,
  
• Anna Rusiņa,
  
• Janīna Pupiņa,
  
• Dace Vilcāne,
  
• Dzidra Ceple,
  
• Inese Valaine,
  
• Anna Šķelta,
  
• Anna Kuzņecova,
  
• Silvija Lojāne,
  
• Veronika Darbote,
  
• Ausma Peiseniece,
  
• Ligija Ošāne,
  
• Monika Voroņecka,
  
• Lidija Rusiņa,
  
• Janīna Vingre,
  
• Ksavērija Vaivode,
  
• Anna Prikule,
  
• Antoņina Zarāne,
  
• Anna Usāne